Ievads
Diemžēl šī tēma Latvijas vēsturē vēl nav līdz galam izpētīta un glabā ļoti daudzus noslēpumus. Pirmās brīvvalsts laikā latviešu mitoloģija tika interpretēta lielā romantisma un patriotisma iespaidā, kā arī balstoties uz visai trūcīgām zināšanām šajā jomā. Daudzi dievi un mitoloģiski tēli tika pašizdomāti un ierakstīti seno latviešu dievu panteonā.
Mēness
Latvijā mēness zīme ir pazīstama jau kopš neolīta laikmeta. Mēness zīme visbiežāk lietota kopā ar Saules un zvaigznes zīmēm. Mēness darbs ir rūpēties par zvaigznēm kā tēvam par bērniem. Tik mīļš kā Saulīte, māmiņa Mēness nav, taču tāpat turēts lielā cieņā. Augošs un dilstošs Mēness ir dzīvības un iznīcības zīmes. Mēness ir arī uzskatīts par karavīru sargātāju un ar Mēness zīmēm vairāk ir rotāti vīriešu, it īpaši karavīru apģērbi un rotaslietas. Pa pāriem savienotas zīmes parasti norāda uz simbolisko saistību ar auglības kultu.
Dievs
Vārds, kas senāk it kā apzīmēja pašas debesis. Viņš ir dievs - radītājs, kas radījis visumu, zemi, cilvēkus un citas dzīvās radības, devis tiem likumus pēc kādiem dzīvot, pēc tam sirma tēva izskatā pārstaigā pasauli vērodams kā viņa radības dzīvo, palīdzēdams labiem un sodīdams ļaunos. Tiek attēlots kā sirms jātnieks, pelēku apmetni un zobenu pie sāniem.
Šai zīmei ir ļoti liela simboliska jēga, tā piesaista dievišķos un radošos spēkus Šis ir pats vienkāršākais Dieva zīmes variants, kas simbolizē debesis kā pasaules jumtu. Šo zīmi liek kā saikni ar augstākajiem spēkiem, arī kā garīgo sargātāju. Tā ir arī dievišķās izziņas veicinātāja, gaismas enerģijas avots. Šī zīme palīdz atbrīvoties no enerģētiskajiem blokiem, simbolizē dieva klātbūtni ik solī, arī Jūsu laulībā – svētību, uzraudzību un aizstāvību.
Māra
Māra ir materiālās pasaules dievība, auglības devēja, sieviešu aizstāve, arī zemes un pazemes valstības pārvaldniece. Zīmei piemīt liela simboliska jēga un pretējs spēks Dieva trijstūrim, tādēļ tos apvienojot, iegūst līdzsvaru un saskaņu. Abas šīs zīmes savienojot, veidojas rombiņš- plaši lietots raksts, kopā ar citām zīmēm veidojot daudznozīmīgu simboliku. Abas šis zīmes , uzvelkot vienu pāri otrai, iegūst sešstūra zvaigzni- sauktu arī par lietuvēna krustu, kam piemīt spēcīga aizsardzība pret ļauno. Māras zīmes piešķir pamatīgumu drošību, saistību ar zemes un dabas spēkiem. Līdzīgi ir arī laulības – kad divi (sievišķais un vīrišķais) apvienojas vienā, veidojot jaunu, pilnīgu veselumu.
Māras krusts Sendienās šo zīmi parasti uzvilka maizes klaipam vai vakaros pelnu kopiņai, tādēļ zīme saukta par uguns krustu. Tā kā Māra tika uzskatīta par saimniecības un dzīvnieku pasaules sargātāju, ar Māras krustu tika sargāta materiālā labklājība- Mājas un Maize-, tādēļ Māras krusts bija sevišķi nozīmīga simbolika. Tā ir kā aizsardzība nākamās ģimenes labklājībai. Pāra zīme - senatnē mēdza uguni iegūt- beržot divus kociņus vienu pret otru, tos turot krusteniski.
Saule
Saule Latviešu mitoloģijā ir personificēts debesu spīdeklis, centrālais tēls debesu mītu sistēmā. Tautasdziesmās tā attēlota nerimstošā kustībā. Viņa pārvietojās ratos, kamanās ar diviem vai trim kumeļiem, pa jūru vai ezeru, brien kājām vai brauc laivā. Saule tēlota, kā bagātas debesu sētas saimniece, kuras ikdiena, īpaši neatšķirās no lauku sētas saimnieces ikdienas.
Saule ir mūžīgās kustības un dzīvības simbols. Citu zīmju vidū Saules zīmes ir uz augstākas pakāpes- tā ir visa redzētāja un zinātāja. Visvairāk Saules zīme tiek lietota sieviešu rotās, it sevišķi meitu pūra mantās. Paši svarīgākie raksti goda tērpos, kāzās obligāti arī līgavainim. Saule ir visa sākums – siltums un gaisma, kam lemts apspīdēt arī Jūsu laulību. Mūžīgu gaismu jaunajai ģimenei.
Pērkons
Pērkons ir vienīgā latviešu dievība, kam ir plaša ģimene: dēli, meitas un vedeklas. Pērkons bieži saplūdis ar Dieva tēlu. Taisnības, auglības un kara dievs, liels Velna ienaidnieks. Kā bargs dārdinātājs un zibeņu metējs, viņš soda ļaunumu, dod lietu zemnieku laukiem un palīdz karavīriem kara laukā. Attēlots kā bargs bārdains vīrs, jājot uz melna zirga ar kara cirvi vai zobenu rokā.
Bieži Pērkons tiek personificēts arī kā DEBESU KALĒJS, kas kaļ Debesu smēdē, no kā pār pasauli lec zibeņi un dārd pērkons.
Viens no vecākajiem rakstiem, sastopams daudzu tautu un it īpaši baltu ornamentikā. Ugunskrusts veidojies no diviem krustotiem zibeņiem. Lietots kā ļaunuma atbaidītājs u pasargātājs no nevēlamām dabas parādībām Latviešu mitoloģijā šī zīme simbolizē, gaismu, uguni, dzīvību. Šis ir arī Laimas krusts- piesaista laimi un atvaira nelabos spēkus.
Pērkons - laimes, enerģijas Saules un uguns zīme.
Laima
Laima - likteņa dievība, kuras tiesības un pienākums ir lemt, likt, laist, vēlēt, rakstīt jaundzimušā mūžu, likteni. Pie Laimas ar lūgumiem parasti griežas kristībās, precības un kāzās; viņu piesauc kā aizstāvi pret līdzcilvēku pārestībām un sociālo netaisnību sērdieņu un ļauno valodu dziesmu ciklos un pasakās.
Laimas zīme simbolizē mūžību un ritumu. Likteņa klātbūtni. Laima bija senlatviešu likteņa lēmēja – godinot Laimu un viņas rakstus savā kāzu dienā, var piesaistīt labu un veiksmīgu turpmāko dzīvi.
Laimas slotiņa
Slotiņas raksts it kā attēlo slieksni, kur Laima mājo, skuja mūžam zaļa. Slotiņa it kā aizslauka nevēlamo un aizsargā no ļauna.
Vertikālās svītras rakstā simbolizē sākumu un beigas – ir beidzies viens posms un sācies nākamais. Slīpās svītras aiz paralēlajām simbolizē jaunu ritumu.
Ūsiņš
Ūsiņa senākā nozīme ir gaismas dievs, tas kurš vēsta par pavasara iestāšanos un ved cilvēkiem sauli. Ūsiņš personificē pavasara saulgriežus. Vēlākos laikos viņš kļūst par zirgu aizgādni. Attēlots kā bārdains vīrs, protams jāšus uz zirga, zirgs arī ir Ūsiņa simbols. Sākotnēji Ūsiņš bijis gaismas dievs. Ūsiņš saistījies ar priekšstatiem par debesīm un gaismu. Ūsiņu raksturo kā saistību ar pirmo pieguļas un ganu dienu, sējas sākumu. Ūsiņš veic konkrētus darbus: sukā un baro kumeļus, jāj pieguļā. Ūsiņam upurēts gailis, olas, alus. Rudenī, pieguļas laikam beidzoties, kā zirgu patrons godināts Mārtiņš.
Ļoti spēcīga aizsardzības zīme. Tika vilkta gan šūpuļos, gan uz sliekšņiem, gan citur. Eksperimentāli noteikts, ka šī zīme spēj neitralizēt arī kādu daļu no kaitīgā starojuma struktūras. Šī zīme dod arī spēku vārgajiem, dziedē slimības un stiprina savienības.
Ūsiņš - dzīvības zīme.
Auseklis
Rīta zvaigznes personifikācija, piedalās dažādās debesu norisēs, attēlots kā jauns puisis.
Tā ir zvaigzne ar astoņiem stariem un simbolizē gaismas uzvaru cīņā ar tumsu. Auseklīti uzskata arī par spēcīgāko lietuvēna krusta variantu, jo tas jāuzvelk ar vienu līniju, turklāt tas jādara noteiktā laikā, nevienam neredzot. Parasti to dara Ziemassvētku vakarā, Vecgada vakarā vai Jāņu vakarā. Zīme sargā un nelaiž klāt tumsas spēkus, burvjus un ļaunus cilvēkus. Folklorā Auseklis minēts gan kā Dieva dēls, gan kā zvaigžņu skaitītājs, gan arī kā saules meitas līgavainis.
Auseklis - rīta zvaigznes simbols.
Jumis
Jumis ir zemkopju kultūras auglības simbols, ornamentā bieži tiek skaidrots kā divžuburainas vārpas grafiskais attēls. Jumim senlatviešu auglības rituālos parādās liela vieta. Dabā par jumi sauc divas vārpas uz viena salma, divus kopā saaugušus riekstus, ziedus, sēnes, ābolus utt. Jumja atrašana nozīmē laimi, pārticību. Jumis ir galvenā persona labības novākšanas rituālā.
Zemes un tās auglības simbols, dzīvības sākums. Jumis - sena druvu auglības dievība latviešu mitoloģijā. Vārda „Jumis” izcelsme rodama senajā sanskrita valodā- tā nozīme ir dvīnis- auglības, pārpilnības, laimes un veiksmes simbols.